Andis Grīva un Gines Rekordu Orkestrs - Dzīvs piens

Grupas koncerta ierakstu no pagājušās vasaras "Piena festivāla" vērtē žurnāls "Mūzikas Saule".

Dace Volfa:

Rit 21. gadsimta otrā desmitgade un mūzikas industrija ir mainījusies līdz nepazīšanai. Arī senā formula – singls, studijas albums, pēc tam varbūt arī kāds koncerta ieraksts, ja vien pirmās divas pozīcijas būs izrādījušās gana ienesīgas – vairs nav obligāta.

Latvijā viens no pirmajiem, kas uzdrošinājies debitēt ar koncerta ierakstu ir Andis Grīva, radiostaciju klausītājiem labi pazīstams kā dziesmas "Vadiņi" autors un izpildītājs. Kopš "Vadiņu" nokļūšanas ēterā pagāja krietns laiks un Andis teju būtu ieskaitīts "vienas dziesmas varoņu" kategorijā, ja vien kopā ar savu "Orkestru" neuzstātos kluba "Piens" festivālā 2010. gada vasaras nogalē, un šis priekšnesums nebūtu
ierakstīts un sagatavots izdošanai.

Par pašu ierakstu – lai gan mani vienmēr priecē profesionāls izpildījums un žanru daudzveidība, tomēr te šīs daudzveidības šķiet mazliet par daudz. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka šī programma tika īpaši gatavota āra skatuvei pagājušā gada siltajā augustā priekam un jautrībai, nevis pardomām un analīzei. Tāpēc silti iesaku albumu kā iesildīšanos pirms šīs vasaras festivāliem!

Jānis Stundiņš:

Jāatzīstas, ka neesmu no koncertierakstu cienītājiem, un parasti, par spīti autentiskai atmosfērai un dzīvam izpildījumam, tie saistās ar priekšstatu, ka mūziķim aptrūcies ideju jaunam albumam, vai arī viņš tā pārjūsminājies par kādu savu koncertu, ka uzmācas ar to kā ar fotoalbuma rādīšanu, neprasot, vai tu to vēlies.

Vēl trakāk, ja tā ir kādas komandas debija. Un iesākumā tieši šādu priekšstatu bēdīgi pastiprina albuma ierakstā iekļautās uzrunas no skatuves, klausītājam pret viņa gribu liekot uzzināt, kā sauc ierakstītā koncerta klausītājas, kas tas par pasākumu un cik draudzīgs ar publiku ir Andis Grīva.

Tad, izdzirdot blūzisko "Happily Ever After", šķiet, nu trakāk vairs nevar būt, taču šajā brīdī ir svarīgi nepadoties un turpināt klausīties, jo jau ar nākamo dziesmu kļūsti pārsteigts par daudzveidību stilā un skanējumā un par jauko vieglumu dziesmās, kam varbūt arī vajadzīga "dzīvā" atmosfēra. Dziesmā "Under My Skin" ar Jāņa Holšteina līdzdalību īpaši uzrunā Kaspara Ansona ģitāras saskaņa ar taustiņiem.

Uldis Rudaks:

Albumi kā mūziķa radīti, pārdomāti un sakārtoti dziesmu kopumi pakāpeniski zaudē savu nozīmi – mūzika sen tehniski sadalīta neatkarīgos failos pa vienai dziesmai un tas arī – gribi vai negribi – diktē lietošanu, jo mapītes taču var sadriskāt pēc sirds patikas. Liekas laba kāda dziesma – viens klikšķis un pleijerī iekšā, ja mazliet šaubies, ņem citu un šai vairs nekad nepievērsies.

Varbūt tāpēc šādu dzīvā koncerta ierakstu, kas sākas ar klātbūtni apliecinošajiem: „Labvakar baltajos svētkos! Esiet spīdīgi tāpat kā mūsu iecienītais „Piens” pats par sevi… Čau, Aiga! Čau, Justa! Čau, Bite! Man ir jaunas kedas…” un turpinās ar citiem uzmundrinoši uzsaucieniem
starp dziesmām, mūsdienās drīzāk gribas uzskatīt par albumu, jo tas vismaz dokumentē kādu konkrētu notikumu un dara to perfekti.

Skanējums ir dzīvs, dzidrs un māksliniek,a vārdā Andis Grīva, šarmu apliecinošs, kaut vienīgais viņa hits ir "Vadiņi", kas šeit skan pēdējais, jo citādi, iespējams, līdz koncerta beigām dažs labs nemaz neuzkavētos. Dzīvojam taču 2011. gadā!