Vilnīti atbrīvo no KNAB vadītāja amata

Saeima ceturtdien no amata atbrīvoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Normundu Vilnīti.

Par viņa atlaišanu balsoja 82 deputāti, pret nebija neviens bet atturējās divi tautas kalpi. Balsojums bija aizklāts.

Deputāte Rasma Kārkliņa ("Vienotība") debatēs pirms balsojuma uzsvēra, ka Vilnītis nav spējīgs KNAB vadīt, jo esot sabojājis šīs iestādes tēlu un pārliecību, ka KNAB ir valstij un iedzīvotājiem būtiska iestāde. Pēc viņas vārdiem, normāli funkcionējošs KNAB spēj daudzas lietas valstī vērst uz labu, arī finansiālā ziņā un skaidri norādīt uz korupcijas problēmām dažādās jomās, piemēram, ceļu būvē.

Zaļo un zemnieku savienības deputāts Kārlis Seržants sacīja, ka ģenerālprokurora vadītās komisijas vērtējums ir skarbs Vilnītim, taču jāizdara dažādi secinājumi, piemēram, ka vienas iestādes vadība divus gadus kašķējas un ne Saeima, ne premjers neko nevar izdarīt. Seržants arī novēlēja daudz laimes vārda dienā Jutai Strīķei, norādot, ka Saeimas balsojums par Vilnīša atcelšanu viņai būs laba dāvana šajos svētkos.

Savukārt Aleksejs Loskutovs ("Vienotība") teica, ka Vilnītis pieļāvis vairākus būtiskus likumu pārkāpumus, tāpēc loģiski, ka vairākas KNAB amatpersonas ilgu laiku pret to cīnījušās. Tāpēc nav korekti problēmas KNAB reducēt uz vadības personīgiem konfliktiem. Vilnīša dēļ esot samazinājusies sabiedrības uzticība KNAB un tā veikumam.

Nacionālās apvienības pārstāvis Dzintars Rasnačs minēja, ka KNAB vadītājs nav vienīgais rādītājs par KNAB darbu un valsts spēju samazināt korupcijas riskus. Problēmas saknes ir vairākās citās lietās, piemēram, partiju atkarība no naudas maciņa biezuma.

Deputāts Andris Bērziņs ("Par labu Latviju") pastāstīja, ka Vilnīša laikā KNAB mainīta kārtība, kādā darbnieki var piekļūt līdzekļiem, kas izņemti krimināllietu laikā. Tas izdarīts pēc nelāgās pieredzes Loskutova vadības laikā. Bērziņš atzina, ka ģenerālprokurora vadītās komisijas sniegtā informācija saistībā ar Vilnīša atcelšanu viņu nav pārliecinājusi, tāpēc viņš balsojumā nepiedalās, kā arī uzticas citu deputātu sirdsapziņai.

Jau vēstīts, ka ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītā komisija, kas izvērtēja Vilnīša atbilstību amatam, secinājusi, ka ir pamats KNAB šefu atbrīvot, jo Vilnītis sistemātiski pieļāvis likumpārkāpumus. Lēmumu komisija pieņēmusi vienbalsīgi, iepriekš informēja Kalnmeiers.

Komisijas sēdēs izvērtēti 13 dažādi pārkāpumi. No tiem viens atstāts bez tālākas vērtēšanas, jo komisija uzskata, ka, pieņemot lēmumu par konkrēto jautājumu, tā varētu ietekmēt iepriekš ierosināta kriminālprocesa norisi. Divos gadījumos komisija konstatējusi, ka nav noticis likumpārkāpums, bet desmit gadījumos konstatēti dažādi likuma un normatīvo aktu pārkāpumi.

Vilnītis pārkāpis gan Kriminālprocesa likumu, gan Operatīvās darbības likumu, gan arī biroja iekšējos normatīvos aktus, uzsvēra ģenerālprokurors.

Ziņots arī, ka valdība ceturtdien ārkārtas sēdē, balstoties uz ģenerālprokurora Kalnmeiera vadītās komisijas atzinumu, vienbalsīgi nolēma rosināt no amata atstādināt KNAB vadītāju Vilnīti.

Premjers Valdis Dombrovskis teica, ka diskusija par to, kurš Vilnīša atbrīvošanas gadījumā varētu tikt virzīts par nākamo KNAB vadītāju, tiks sākta tikai pēc tam, ja Saeima nobalsos par Vilnīša atcelšanu no amata. Taču ir vairāki sistemātiski jautājumi, kas būtu jāsakārto saistībā ar KNAB darba organizēšanu un pārraudzības modeli, bet diez vai to varētu pagūt izvērtēt esošais Saeimas sastāvs.

Viņš piebilda, ka attiecībā uz kārtību, kādā būtu izraugāms nākamais KNAB vadītājs, būtiskāks ir jautājums par piemērota kandidāta atrašanu, ne par mehānismu, kādā kandidāts virzāms uz šo amatu.

BNS, +,