Alise Joste - Alise Joste

Alise savu pirmo albumu ierakstīja 2010. gada vasarā lauku mājās. Miksēja Krišjānis Geidāns Rīgā, māsterēja Bjorns Hansels Stokholmā, 2011. gada martā izdeva "I Love You Records". Albuma recenzijas no žurnāla "Mūzikas Saule".

Uldis Rudaks:

Šādas dziedošas meitenes ar maigi vijīgām balsīm spēj apburt uzreiz, bet tas ir ļoti bīstami, ja viņām vēl prātā daudz dziesmu, ko šovakar dziedāt. Uz beigām var kļūt tik jauki, ka miega pielavīšanos var pat nepamanīt. Noskaņas radīšanai, protams, perfekti, ja nekur nav jāsteidzas, jo ir labi tepat – Alises Jostes dziesmas neuzbāžas ar lipīgumu, tās viegli slīd garām, tā ka atcerēties pa vienai un iegaumēt nosaukumus varētu tikai pēc vairākkārtējas noklausīšanās, bet… Tikpat labi pie šīs atkārtotās klausīšanās varētu arī nenonākt, ja šī mūzika nav izdota acij tīkamā taustāmā formātā – vēlams zaļā vai rozā krāsā, kas laiku pa laikam noņirb acu priekšā, jo pasaulē taču ir bezgalīgi daudz jaukas mūzikas, kas ieslodzīta bezpersoniskos failos un gaida, kad uz tās uzklikšķinās.

Jānis Stundiņš:

Par spīti nelielai akustiskās ģitārspēles pieredzei, kas jaušama trausli vienkāršajā izpildījumā, apbur daudzveidība dziesmu melodijās ar klusi precīzo un trāpīgo vokālu. Mazliet diskomforta mūspusē šādā dziesminieces stilā rada teksti angļu valodā (izņemot vienu dziesmu), kaut varētu būt saprotama Alises iespējamā tiekšanās būt sadzirdētai ārpus Latvijas un būt pasaules dziesminieku apritē, kas jau dažus gadus ir veiksmīga modes lieta. Un tieši šādā klusinātā un niansētā dziesminieku apritē angļu valoda īpaši distancēs Latvijas klausītāju, taču to var attaisnot diezgan veikls un teicams tās lietojums gan izrunā, gan dzejā. Galvenais – Alise pavisam vienkārši spēj aizraut tādu, kurš nolēmis ieklausīties.

Toms Treibergs:

Maigas, melodiskas un skumjas meitenes joprojām ir populārs un „ejošs” muzikālais profils. Arī Alise Joste ir viena no viņām. Būtu gribējies, lai jaunā mūziķe piešķir kādu jaunu rakstura šķautni (instrumentu dažādību, varbūt kādu atturīgu elektronikas pieskārienu) šim paveidam, bet Alise, ausīmklausot, no tā ir atteikusies. Rezultāts ir kvalitatīva, liriska un vietām ar īpaši veiksmīgiem tekstiem (dziesma Falling) apveltīta mūzika, kuru vislabāk tomēr baudīt kādā tās radītājas koncertā (cerēsim, ka šāgada Positivus festivālā). Ieraksts ir pārlieku viendabīgs, tomēr par monotonu to neļauj nosaukt dziesminieces samtainā balss kombinācijā ar teicamu angļu valodas izrunu, kas ir centrālais veiksmes punkts albumā.