HMP? - 1974 Soul Holes
Pēc ilga pārtraukuma uz skatuves atgriezušies "HMP?". Viedokļi par grupas otro studijas albumu no žurnāla "Mūzikas Saule".
Dace Volfa:
Kas var būt labāks par negaidītu tikšanos ar seniem draugiem! Kurš gan būtu domājis, ka kādreiz atgriezīsies grupa "HMP?" jeb "How Much Personalities?", kas ap 90. gadu vidu bija pasludināta par Latvijas alternatīvā roka cerību, bet pazuda gandrīz tikpat strauji kā parādījās, izdotu ierakstu formātā atstājot vienu vienīgu albumu "Blue".
Jāpiebilst gan, ka no oriģinālajiem dalībniekiem mūsdienu "HMP?" sastāvā ir tikai puse, proti, Galds un Māriņš, taču arī kopā ar viņiem "1974 Soul Holes" ir labs atmiņu ceļojums, kurā teju uz katra soļa dzirdamas atsauces uz indie mūziku, kuru klausījāmies pirms gadiem divdesmit. Šī varētu būt sliktā ziņa albumam, kas ierakstīts angļu valodā – diez vai ārpus Latvijas daudzi spēs novērtēt šādu klausāmu "bilžu grāmatu". Toties labā ziņa – "HMP?" 2011. gadā neizklausās pēc "Red Hot Chili Peppers", ar kuriem viņus savulaik nemitīgi salīdzināja.
Jānis Stundiņš:
"HMP?" nesteidzīgā atgriešanās pārsteidz ne mazāk kā pērn pasauli pārsteidza "Linkin Park" ar albumu "A Thousand Suns", kas drīzāk bija eksperimenti ar "Radiohead" atklājumiem citā stilā, nevis nu metal izdzīvošanas meklējumi. To pašu var teikt par 90. gadu Latvijas „metāliskā repa” pionieriem, kas atļāvušies teju intelektuālu indie roku, kura „draivu” vīri balstījuši nevis indie ģitārrokam piemērotajā pankroka ritmikā, bet gan tuvāk džeza ritmiem, kaut arī pats grupas stils ir visai elektronisks ģitāru karuselis.
Skanējums pārsteidz arī ar akustisko instrumentu lietojumu. Gluži tāda pati eklektiska burvība valda dziesmu uzbūvē. Rūpīgi auklēts albums bez jebkādiem slavas vai šokēšanas meklējumiem. Ar tādu radošu garu bez stilu robežām un brīvu pieeju, nesacenšoties ar popa modes rēgu, slikts vai garlaicīgs albums nemaz nevar sanākt. Dziesma "Vientuļa/miegaina" šādā stilā ir tik patīkami neparasta latviešu valodai, ka būtu noderējis vairāk dziesmu latviski.
Uldis Rudaks:
Sen pajukušu grupu atgriešanās ar koncertiem un jauniem albumiem lielajā mūzikas biznesa pasaulē bieži vien ir pasūtījums, par ko
paši mūziķi saņem prāvas naudas summas, bet fani un kritiķi – iespēju publiski lauzt šķēpus, vai šī atgriešanās ir nesusi augļus vai labāk būtu bijis, ja viņi klusu turpinātu gulēt uz vecajiem lauriem. Latvijas tirgus izmēru gadījumā tā varētu būt vienīgi mūziķu iekšēja nepieciešamība, un nu divi deviņdesmito gadu rokgrupas "HMP?" dalībnieki to reanimējuši.
Viss pārliecinoši balstās uz Jāņa Māriņa basģitāras un Alda Kaņepes jeb Galda vokāla, tomēr vienīgā dziesma latviešu valodā, tepat līdzās aprakstītajam izlases albumam "Strāvoklis" speciāli ierakstītā "Vientuļa/miegaina" patīkami atsvaidzina un signalizē, ka no latviešu valodas nevajadzēja baidīties arī citās kompozīcijās.