Dažādi izpildītāji - Strāvoklis
Šopavasar dienasgaismu ieraudzīja mūziķa Andra Indāna (Andžona) vairākus gadus lolotais projekts, kurā dziesmas ar Raiņa dzeju ierakstījušas Latvijas neatkarīgās grupas.
Albumu "Strāvoklis" izdod "Biedrība HI". Vizuālā noformējuma autors - mākslinieks Kristians Brekte. Viedokļi par "Strāvokli" no žurnāla "Mūzikas Saule".
Dace Volfa:
Klasiķa Raiņa ceļš pie nākamajām paaudzēm nav bijis viegls un diemžēl daļa vainas jāuzņemas dažādu laiku literatūras skolotājiem un viņu labajiem nodomiem. Dramaturgs Gunārs Priede 70. gadu sākumā savai lugai deva trāpīgu nosaukumu "Es jūs piespiedīšu mīlēt Raini", kas jau sen folklorizējies kā apzīmējums visu veidu obligātai lasīšanai. Šķiet, skolasbērnu vidū par garlaicīgākā un "nūģīgākā" autora titulu ar Raini var sacensties vien Andrejs Upīts.
Mūziķis Andris Indāns jeb Andžons pirms dažiem gadiem sāka Raiņa "reabilitācijas" kustību, aicinot Latvijas neatkarīgās grupas sacerēt dziesmas ar klasiķa dzeju. Šis apsveicamais mēģinājums nu ieguvis taustāmu diska formātu un jāatzīst, ka skan daudz labāk, nekā varētu iedomāties, zinot, ka projektā piedalās tik atšķirīgi izpildītāji kā "Iļģi" un "Rosewater" vai "Inokentijs Mārpls" un Jana Hermann.
Rainis un Andžons kopīgiem spēkiem izveidojuši "pretstatu vienību", kas ierakstu padara ne vien par 19 skaņdarbu salikumu, bet arī par aizraujošu un daudzveidīgu mūzikas albumu.
Jānis Stundiņš:
Apburoši simboliska kolekcija, kas apstiprina jau sen lolotas intuitīvas aizdomas, ka ietērpt mūzikā vienu no visslavenākajiem dzejniekiem tagadnes slavenākās TV šovu mūzikas zvaigznes būtu nespējīgas, un tieši šeit Raini baudām it kā nepopulāro mūziķu izpildījumā, kurus ierasts dēvēt par alternatīviem vai neatkarīgiem. Un laikam jau viņi ir gan alternatīva populārajai mūzikai, kurā aiz popularitātes trūkst pašas mūzikas, gan neatkarīgi no devalvējošās mediju hiperpublicitātes.
Grūti vērtēt salīdzinoši, jo izlases mākslinieki savā starpā nav salīdzināmi. Taču ir skaidrs, ka Latvijā joprojām ir papilnam radošu, patiesi emocionālu, dvēselisku un interesantu mākslinieku, kas šo izlasi padara fantastisku un vedina citādi iepazīt Raini. Labprāt gaidītu šāda
"Strāvokļa" turpinājumu, piemēram, ar Klāva Elsberga dzeju.
Jā, un šāda klasiķa apskaņošana dažu labu neparasti iespaidojusi, jo, piemēram, "Hospitāļu ielas" dziesmā dažubrīd rodas sajūta, ka to būtu sacerējis Imants Kalniņš, kas ir pozitīvs pārsteigums. Bet pirmajā vietā – reibinoša daudzveidība.
Uldis Rudaks:
Katra dziesma kā atsevišķs piedzīvojums, došanās aptuveni pirms simts gadiem sacerētas Raiņa dzejas un mūsdienīgu skaņu kompozīciju satikšanās inspirētā ceļojumā pa roka, folka un industriālās mūzikas labirintiem. Ņemot vērā, ka šīs deviņpadsmit mūziķu un grupu izlases idejas autors un veidotājs ir Andris Indāns jeb Andžons, visi dalībnieki palikti zem birkas "neatkarīgie Latvijas mūziķi", kas lasāms arī uz albuma vāciņa.
Šajā kategorijā ietilpstošie parasti ir vismaz soli priekšā dominējošajām muzikālajām vēsmām, lielākoties nezinot, kas beigās sanāks, jo taustās un meklē, nevis iet pa iemītu taciņu. Tāpēc, piemēram, "Inokentijam Mārplam", "STandART", "Soundarcade", "HMP?", "Auļiem", Janai Herman un arī pašam izlases autoram ("Latvijas Gāze") šeit izdevies radīt šedevrus, kādus ārpus "Strāvokļa" neviens no viņiem nebūtu sagaidījis. Lūk, ko nozīmē Rainis!