Pērtiķu ceturtā atnākšana

“Arctic Monkeys” pasaules turnejas atklāšana, Stokholmas Cirks, 5. maijs!

Nedaudz pēc astoņiem. Stokholmas vēsturiskajā cirka arēnā ir tumšs un diezgan kluss. Tuvojas pirmais ģenerālmēģinājums tam, ko cilvēki klausīsies apkārt zemeslodei, tuvāko 12 mēnešu laikā. 21. gadsimta vitālākā, skaļākā un nesamākslotākā britu rokgrupa, kas reiz uzšāvusies topu augšgalos kā unikāls interneta fenomens, drīz atgriezīsies ar ceturto studijas albumu.

Jā, cilvēku interese varētu būt nedaudz lielāka. Biļetes, kaut ierastā ekskluzīvu mini koncertu cenā (ap 40 latiem), aizvien pieejamas koncertzāles kasēs un “Arctic Monkeys” līdz galam nav pārkāpuši pāri britu grupu ierastajam klupšanas akmenim – spēt izpārdot milzu arēnas un stadionus dzimtenē, bet citviet koncertēt krienti mazākam klausītāju daudzumam. Pirms doties lielā ASV turnejā, lai jūnija otrajā pusē atgrieztos Eiropā un spēlētu lielākajos festivālos, kā arī divus izpārdotus, gigantiskus koncertus dzimtajā Šefildā, “Arctic Monkeys” veic divus nelielus ģenerālmēģinājumus Skandināvijā.

Stokholmas Cirkū grupa ir uz skatuves pirmo reizi kopš uzstāšanās Meksikā, pagājušā gada aprīlī. Īsi pirms kvarteta iznāciena uz skatuves, tiek atskaņots “The Rolling Stones” klasiskais “Under My Thumb” – negribu vilkt nekādas paralēles starp abām grupām, taču pēkšņi uzrodas apgarota atklāsme, ka abus, dažādu laikmetu jaunatnes balsīs runājošos roka simbolus saista kopīgs ilgdzīvošanas un radošuma gēns, kas nozīmē tikai to, ka “Arctic Monkeys” stāsts vēl tikai ir sākuma stadijā.

Iepriekšējā albuma “Humbug” pasaules turnejā, Džoša Hommes izskoloti un pirmos miljonus banku kontos ieraudzījuši, “pērtiķi” kļuva spuraināki un pēkšņi ieguva rokzvaigžņu stāju, nesarunājoties ar publiku, nespēlējot lielākos hītus, bet taisot skaļu troksni un pārsteidzot ar milzīgu stroboskopu un blainderu eksploziju koncertos. Diez vai aplauzušies, bet drīzāk aptvēruši pāris atklāsmes, atvadījušies no piektā koncertu papildspēlētāja, “Arctic Monkeys” uz skatuves atgriežas teju tikpat vienkārši un zēnīgi kā 2006. gadā. Sajūtas, kas gūtas pirmo reizi ieraugot grupu dzīvajā, neļauj viltot vienīgi ieturēts, bet glauns apģērbs un hītu hīti, kas šovakar birst kā no pārpilnības raga. Savā ziņā, viņi mūs atkal ir izjokojuši. Tie, kas Stokholmas koncertā ieradušies dzirdēt pirmatskaņojumus “Suck It And See” skaņdarbiem, paliek ar garu degunu – šovakar Šefildas zēni atskatās uz paveikto un veic rezumē par to, ko līdz šim izdarījuši mūzikā.

Kad pirmo dziesmu vārdi izkliegti un uz muguras parādījušās milzu sviedru lāses, nedaudz aizdomājos par to, kas viss tomēr varētu skanēt vēl skaļāk un prasītos izteiksmīgāka O’ Mailija basa līnija. Skanējumam ir kāpinoša daba un, manuprāt, augstāko punktu un enerģijas lādiņu tas sasniedz skanot “youtube” grāvējam “Brick By Brick”. Rotaļīgais skaņdarbs ļauj Aleksam Tērneram un Metam Herldersam spēlēties gan ar dziesmas vārdiem, gan ar ritmu – ja kādam par šo skaņdarbu bija kādi jautājumi, tie tiek perfekti atbildēti trīs minūšu laikā. Mirkli vēlāk, viens no nedaudzajiem “Humbug” momentiem – “Pretty Visitors”! Dziesma, kas ierakstā neelpo un ir nospiedoši smagnēja, pēkšņi ir atvērusies un uzlādēta ar roka himnai nepieciešamiem elementiem un iztaisnotu ritma zīmējumu.

Stokholmā netrūkst līdzi dziedāšanas. Visi pirmajās rindās lēkājošie pazīst “Arctic Monkeys” mūziku tik labi, ka nezinātājam būtu grūti pateikt, kura no dziesmām daudz skanējusi radio, kura nav spēlēta FM vilnī nekad. Negaidīti, ar sešām izpildītām dziesmām, setlistes uzvarētājs ir grupas otrais albums “Favourite Worst Nightmare” – ļaušos oponēt pašai grupai, taču tikai debijas albuma dziesmās joprojām visizteiksmīgāk dzirdams neviltots jaunības maksimālisms, kas “Arctic Monkeys” padarījis par vienu no mūsu paaudzes svarīgākajām grupām.

“Šo dziesmu es neesmu spēlējis tik sen”, piedevās, pirms “From Ritz To The Ruble” noteic Tērners. Sekojot pastiprināti kādam mūziķim vai grupai, daudzu gadu garumā, es atkaltikšanās reizēs dažreiz gaidu it kā skumju emociju uzplūdi, atceroties citus laikus un citus cilvēkus sev apkārt. Taču Stokholmā nav vietas pagātnes rēgiem – “Arctic Monkeys” skatiens ir pavērsts nākotnei un simtiem koncertu, kas viņiem ir priekšā nākamā gada laikā! Par “Suck It And See” gan nekādus secinājumus pēc vakardienas mēs nevaram izdarīt. Bez abiem zināmajiem singliem, kā grupas visu laiku trāpīgākā popdziesma, kas, iespējams, tuvākā gada laikā izdarīs ļoti daudz, iezīmējas “The Hellcat Spangled Shalalala”, “That’s Where You’re Wrong” saglabā 60. gadu bīta poproka nervu, aizņemoties vadlīniju no “Marmaduke Duke” skaņdarba “Rubber Lover”.

Secinājumi – “Arctic Monkeys” joprojām pazīst savus instrumentus, joprojām Mets Helderss ir viens no pasaules labākajiem jaunajiem bundziniekiem, Tērnera vokāls ar katru gadu skan aizvien meistarīgāk, ambīcijas, kuras pēkšņi parādījās pirms dažiem gadiem, ir izgaisušas un, ļoti iespējams, tulīt mēs dzirdēsim melodiskāko grupas albumu viņu līdzšinējā karjerā.

Malkojot bezmaksas ūdeni Cirka foājē, dažas minūtes pēc pēdājā “Fluorescent Adolescent” akorda, nodomāju, ka noteikti tie, kas šovakar “pērtiķus” redzēja pirmo reizi, šo koncertu nekad neaizmirsīs un ir guvuši unikālu pieredzi. Izlasot koncerta recenziju pašmāju jaunās mūzikas censones Alīnas Apines blogā, secinu, ka neesmu kļūdījies. Ar septiņdesmit piecām roka minūtēm, man personīgi gan bija daudz par maz. Taču ģenerālmēģinājums paliek ģenerālmēģinājums, un, kā reiz teica man kāds ļoti labs draugs, mazuma piegaršas sajūtas sagādāšana klausītājam ir izteiktas muzikālās ģenialitātes pazīme!

“Arctic Monkeys” spēlēja:
The View From The Afternoon
Brianstorm
This House Is A Circus
Still Take You Home
Don’t Sit Down ‘Cause I’ve Moved Your Chair
Teddy Picker
Crying Lightning
I Bet You Look Good On The Dancefloor
The Hellcat Spangled Shalalala
Cornerstone
Brick by Brick
If You Were There, Beware
Pretty Visitors
Do Me A Favour
When The Sun Goes Down

Piedevas:
That’s Where You’re Wrong
From The Ritz To The Rubble
Fluorescent Adolescent